OPEN deals


Ievads

Mērķis

Kompjūterus var lietot arī tā sākotnējajam izstrādes mērķim -- aprēķiniem un iekārtu datorvadībai.
Vairākus gadus lietojot GNU/Linux, esmu ari iepazinis daudzas programmas, kas noder ne tikai datorspeciālistiem (piemēram, programmesanas valodas), bet arī daļēji, piemēram, valodu apguvei un, protams, ekzakto zinatnu studentiem, zinatniekiem, inzenieriem, ka ari skoleniem.
Šādas iespējas jau visiem zināmais monopoluzņēmums savā par maksu nopērkamajā operētājsistēmā nav iekļāvis, acīmredzot uzskatot zinātniskas un izglītojošas datorprogrammas par nerentablu ieguldījumu...
Open.deals.lv būs atrodama gan saistoša lasāmviela speciālistiem, gan raksti populārā valodā.

Filozofija

Kāpēc brīvkods dzīvo, kļūst populārāks un attīstās? Visticamākais tāpēc, ka racionālāk veidot programmas kopā, nevis darīt lieku darbu, taisot katram savu...

Piekļuves jebkādai informācijai ierobežošana, informacijas izplatisanas aizliegsana tiek darīta ar nolūku kontrolēt!

Latvijas Republikas Satversmes 100. pants saka: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Tapat Satversme aizsargā zinatniskas darbibas brivibu un izglitibas iespejas.


Iztirzājums

Resursi

Tiešsaistes sarunas

Skaitļošanas un datorvadības programmatūras interesentus aicinu apspriest savus jautajumus čatā, kas šobrīd atrodams irc.apollo.lv kanālā #sci.

Forums

Ja esat reģistrējies LAKAs mājaslapā, publiski debatēt varam forumā:
http://www.laka.lv/tiki/tiki-view_forum.php?forumId=5

Saites

Pagaidam varu piedavat iepazities, piemeram, ar adresu gramatu: http://www.linuxlinks.com/Software/Scientific/.
Cik esmu izmeginajis dazadus GNU/Linux, no GNU/Linux vispiemerotaka operetajsistema skaitlisku aprekinu veiksanai sobrid ir "Debian GNU/Linux Sarge (stable)". Mazāk debugotas, taču ar it kā plašākām iespējam, versijas šobrīd ir "Debian GNU/Linux etch (testing)" vai nestabilais Debian Sid. Ar atbalstīto programmu sarakstiem stabilajā distributīvā var iepazīties:
http://packages.debian.org/stable/devel/
http://packages.debian.org/stable/electronics/
http://packages.debian.org/stable/math/
http://packages.debian.org/stable/science/
Visjaukākais, visas šīs programmas pieejamas par velti! Ir jāzin tikai dažas maģiskās komandas. Ja fails /etc/apt/sources.list ir nokonfigurāts pareizi (sources.list piemērs), tikai divas komandas, kas secīgi jāievada kā administrātoram, - apt-get update un apt-get install [pakotnes nosaukums] - uzinstalēs gribēto programmu, dzini, valodu vai bibliotēku. Var gadīties, ka instalācijas gaitā tiks uzdoti daži jautājumi, bet pārsvarā Debian visu prot uzinstalēt samerā patstāvigi. Tagad nedaudz esmu pieversies GNU Hurd izpetei. Kad busu to dzilak izpetijis, uzrakstisu ari savu subjektivo viedokli par sis cilmes operetajsistemu izmantosanu inzenierzinatne.

Skaitļojamās programmas

GNU/Linuksaa programmas un programmēšanas valodas pietiek -- ir gan skaitļu tabulas, gan valoda fortran. Laikam, ka programma, kas prot pārliecinoši risināt matemātiskus uzdevumus analītiskā formā brīvkodā nav.

Darbu noformēšana

LaTeX - labi atrstradats riks, idelali piemerots teksta, kura jaieklauj ari matematiskas formluas, noformesanai.

LaTeX -- projekta mājaslapa,
lattex -- rīks, kas parvērtīs tekstu ar garumzīmem sarakstitu Windows-1257 simbolu formāta uz latex formātu (lietojams zviedru un latviesu burtiem),
LU Fiz-mat fakultātē lapu veltitu TeX/LaTeX veido Dr.Drikis, kas veltita paketes latviskosanai.
Visparigas pamacibas lar LaTeX lietosanu interneta ir daudz, piemeram, http://www.maths.tcd.ie/~dwilkins/LaTeXPrimer/ .
Dažādam linku krātuvem var piekļūt googlā ievadot "The not so short introduction to latex".

gnuplot, xfig, OpenGL;
Latviešu klaviatūras izkārtojumi: GNU/Linuxam -- Lakas lapā.
vai MS Windozei (apostrofs v0.x no bijušā pods.lv) -- iegūstams laacz.lv.

Vispārīgie brīvkoda risinājumi.

Pats studēju inženierfiziku, tādēļ lapa, kuras saturs saistīts ar manu jomu arī būs efektīvāka, kā tad, ja nodarbotos, piemēram, ar failu vai interneta serveriem, kas ir tīrs datorspeciālista laucins. Sākotnēji (2004. gada 14. jūnijā) open.deals.lv veidoju ar mērķi radīt lapu linux iesācējiem (skatīt veco), bet sapratu, ka joma ir pārāk plaša. Bez tam dažādi resursi visiem lietotājiem un speciālistiem plaši izplatītos kopīgajos jautājumos- interneta parluki, openoffice, serveri - var meklēt uz ārzemju serveriem, piemēram, www.linuxquestions.org un Latvijas serveriem, piemēram, www.linux.lv, cyti.latgola.lv/linux/ vai www.laka.lv par lokāliem jautājumiem. Sis tas ir atrodams ari vecaja lapa, tiesa lapu vairs neatjauninu. Kāds gudrs vīrs ir teicis "google is your friend". Tatad mans laucins ir atverta koda lietosana inzenierzinatne, jo uz pasaules pavisam maz interneta lapu, kur koncentrēta plašāka informācija par dažādu GNU/Linux un arī ar citām atverta koda operētājsistēmām savietojamu rīku pielietošanu inženierzinātnē, iekļaujot pamācības, linkus, programmas, rakstus.

Tīklu risinājumi

Tīkla risinajumi ir lieta, ko vajag ikvienam inženierzinātniskam birojam, arī tādam, kas ir apakšvienība lielākās organizācijās.

Ugunsmūris

Veiksmigi dabūju vienu ugunsmūru grāmatas LaTeX sourci vācu valodā no O'Reilly openbook, kura tagad no turienes aizvākta. Novilkt grāmatu -- "Linux Firewalls - Ein praktischer Einstieg; v1.0" -- tagad varat to no manis.

Serveris

Linux bāzēta MS Windows failu servera konfigurācijai lietderīgi lietot Sambas dēmonu, kas skrien uz Linux. Apguvei lieti derēs sambas mājaslapā dotātā oficiālā pamācība. Ir iespējams arī NFS server. Uzskatu, ka MS Windows Server nav apgūšanas vērts.

Bezvadu tīkls

Vispār man ir hobijs -- kad ir laiks, pievēršos ir "Brīvajam vilnim" -- veidojam Rīgā vietēju tīklu, kas iespējams dos bezmaksas pieeju pie dažādiem resursiem. Esi aicināts arī Tu. Tas balstās standartsituācijā uz datora, piecopeering vienošanos un vienu vai vairākām Wifi 802.11b savietojama standarta kartēm, kurām piekombinē antenu -- satelīta antenas šķīvi vai paštaisītu, piemēram, cirkulāri polarizēta starojuma antenu/uztvērēju. Lai saslēgtos "Brīvajā vilnī" lietojams mešlinukss un, ja vajadzīgs, manis rakstītās pamācības uzmetums un, ja kādam tas nepatīk, mīļi aicināti palīgā to pilnveidot par pamatu ņemot tā sourci LaTeX formā. Lai Brīvajā vilnī sāktu darboties, jāraksta uz mailu brivaisvilnis@rixc.lv.

Klasteri

Datoru, kas saslēgi tīklā, izmantošana viena liela aprēķina veikšanai. Apsolos vairāk uzrakstīt par šo tēmu.

Politika un sabiedriskā darbība

Pirma un pagaidam vieniga partija Latvija, kas nopietni aizstavejusi brivkodu ir JaunaisLaiks. To ari atbalstu un esmu tās biedru sarakstā. Vēl nedaudz iesaistās Latvijas ceļš -- liberāļi. Bet no kreiso speku puses jocīgā kārtā aktivitātes nav... Te arī parādās, kam faktiski Latvijas nākotne rūp. Taja pašā laikā Jaunais Laiks manāmi atbalsta monopolstāvokli telekomunikāciju jomā Lavijā, kā dēļ esmu dilemmas priekšā. Nosaucu "Ētikas komisijas" vadītāju -- personu, kas bijis šī telekomunikāciju uzņēmuma augsta amatpersona, par egocentrisku izdzimteni un nu viņu administrators man liedzis iespēju listē izteikties. Tāds nu esmu, ka neslēpju to, kas man nepatīk...
Latvijā politiķi pievēršas galvenokārt tikai lietām, no kurām tās pilsoņiem faktiski lielas vajadzības nav -- tā ir, piemēram, Nacionālā bibliotēka, Bastejkalna svētku noformējums, hokeja halle. Bet, piemēram, izglītībai, zinātnei, valsts iekšējai un ārējai aizsardzībai jau kuro gadu līdzekļi neatliek...
Tāpat esmu iesaistījies arī LAKA darbībā pie inženierzinātniskās programmatūras.

Nobeigums

Pēdējās izmaiņas 2004. gada 2.jūlijā. Man var rakstit uz prikulis@mailbox.riga.lv, bet ielieciet, lūdzu, tematā kaut ko tādu, kas atskiras no "Penis enlargement pills" vai "Vigra/Cialis", sūtītā vēstule var noslīkt spama jūrā... Pagaidam vestules vēl var atfiltrēt no spama, ja to temata un sutītāja nosaukumā ir kaut kas latviešu valodā.

Servera vietu ziedojis deals.lv